Pieaugušo atdzīvināšanas algoritms

Šajā sadaļā aplūkosim pieauguša cilvēka atdzīvināšanas pamatpirncipus saskaņā ar Eiropas atdzīvināšanas padomes 2015.gada vadlīnijām. 

Eiropā ik gadu 350 000 līdz 700 000 cilvēku apstājās sirds. Apmēram 20% no cietušajiem atrodas sabiedriskā vietā- sporta centrā, kinoteātrī, dzelzceļas stacijā un citur. Sekmīgas atdzīvināšanas pamatnosacījums ir pareiza lēmuma pieņemšana pirmajās minūtēs un pat sekundēs. 

Ļoti izšķiroša loma sekmīgai atdzīvināšanai ir līdzcilvēku iesaiste. Latvijā vidēji 20% gadījumu, kad cietušā sirdsdarbības apstāšanās notikusi liecinieku klātbūtnē, līdzcilvēki ir spējuši uzsākt atdzīvināšanas pasākumus. 

Būtiska loma ir arī savlaicīgai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukšana, lai pēc iespējas ātrāk cietušo nodotu profesionālu mediķu aprūpē.


Turpmāk soli pa solim iziesim cauri pieauguša cilvēka atdzīvināšanas algoritmam

Pirmais solis "Cietušā samaņas pārbaude"

Svarīgi! Pirms pietuvoties cietušajam, novērtē apkārtni un pārliecinies par savu un apkārtējo cilvēku drošību un tikai tad pietuvojies cietušajam. Novērtē vai nav redzamas dzīvībai bīstamas asiņošanas pazīmes.

Novieto cietušo uz muguras, uz cieta pamata.

Reakcijas pārbaudi vienmēr sāk ar skaļu uzrunu ar jautājumu: "Kas noticis? Vai Tu mani dzirdi? Kā jūties?"

Ja cietušais reaģē uz uzrunu, tad tas nozīmē, ka viņš ir pie samaņas un dzīvībai svarīgās funkcijas ir saglabātas. Tālāk noskaidro, kas noticies un sniedz nepieciešamo palīdzību. Nepieciešamības gadījumā zvani uz ārkārtas tālruni 113.

Ja cietušais nereaģē uz uzrunu, tad nepieciešams pieiet klāt un saudzīgi papurināt viņu aiz pleca un atkārtoti uzrunāt. Svarīgi šajā situācijā ir skatīties acīs, jo tikai acu kontakts norāda uz samaņas esamību. Ja acu kontakta nav- uzskati, ka cietušais ir bezsamaņā. 

Obligāti sauc palīgā apkārtējos cilvēkus! 

Bezsamaņā esošam cilvēkam iespējams ir apdraudētas dzīvībai svarīgās funkijas, tāpēc tālākai rīcībai ir ļoti izšķiroša nozīme.

Samaņas pārbaude

Skaļi uzrunā "Kas noticis? Vai Tu mani dzirdi? Kā jūties?"

Ja neatbild, uzskati, ka cietušais ir bezsamaņā

Otrais solis "Elpceļu atbrīvošana"

Bezsamaņā esošam cilvēkam visa muskulatūra ir atslābusi. Mēle arī ir muskulis un tai atslābstot tiek nosprostoti elpceļi. Elpceļu atbrīvošana un elpošanas kontrole ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai nekļūdītos palīdzības sniegšanas procesā. 

Pareiza elpceļu atbrīvošana:

  • vienas rokas plaukstu novieto cietušajam uz pieres
  • otras rokas divus pirkstus zem zoda
  • ar diviem pirkstiem ceļ apakšžokli un vienlaicīgi atliec galvu

Galvas atliekšanas un apakšžokļa pacelšanas brīdī arī tiek pacelta mēles sakne un elpceļi kļūst brīvi caurejami un cilvēkam iespējams atjaunosies normāla elpošana.

Trešais solis "Elpošanas kontrole"

Pirmās palīdzības sniedzēji ļoti bieži pieļauj būtiskas kļūdas tieši brīdī, kad ir jāpārbauda elpošana un pieņem maldīgus uzskatus, ka cietušajam ir elpošana. Tas notiek tāpēc, ka pirmajās minūtēs pēc sidsdarbības apstāšanās cietušajam var būt agonāla elpošana, kas vizuāli var atgādināt normālu elpošanu. Tieši tāpēc elpošanas kontrolei ir jāpievērš rūpīga uzmanība. 

Elpošanas kontroli veic ne vairāk un ne mazāk kā 10 sekundes, savu vaigu pieliekot pie cietušā sejas ar skatu uz krūšu kurvi

Elpošanas pārbaudi veic ar trīs maņām:

  • redzēt elpošanas kustības
  • dzirdēt elpošanas skaņu
  • sajust gaisa plūsmu uz sava vaiga

Šo 10 sekunžu laikā svarīgi ir saskaitīt, cik reizes var redzēt, dzrdēt un sajust cietušā elpas vilcienus.

Ja 10 sekunžu laikā var sajust vairāk kā divas ieelpas, tas nozīmē, ka cietušais elpo normāli

Elpošanas kontrole bezsamaņā esošam cilvēkam


Redzēt! Dzirdēt! Sajust! 

.


0

 .