Kā pasargāt bērnu no smagas galvas traumas

Šā gada 2.jūlijā Zemgales pusē notika nelaimes gadījums, kurā jaunietis nokrita no kraujas un guva vairāku ķermeņa daļu ievainojumus, tai skaitā smagu galvas traumu. Lai glābtu jauno cilvēku bija nepieciešams piesaistīt pat ārsta speciālista brigādi, nodrošināt bērnam mākslīgu miegu un pat veikt mākslīgo plaušu ventilāciju (kā noprotams no publiski pieejamās informācijas). Pirmā par šo gadījumu sāka runāt NMPD direktore Liene Cipule un minētais gadījums izraisīja plašu diskusiju sociālajos tīklos, sabiedrību sadalot divās daļās- tie, kas uzskata, ka veloķiveres lietojamas obligāti, otri- tās lietošana ir bezjēdzīga.

Apskatot pieejamo informāciju www.bauskasdzive.lv ir aptuveni redzama tā vieta, no kurienes velosipēdists ir nogāzies. No publiski pieejamās informācijas ir zināms, ka pusaudzis nav lietojis veloķiveri un kritiens ir izraisījis dažādu ķermeņa apvidus ievainojumus jeb politraumu, tai skaitā smagu galvas traumu.

Sākumā nedaudz par to, ko nozīmē smaga galvas trauma. Tā ir ārēju spēku (sitiens, rotācija, paātrinājums) ietekme uz galvaskausa kauliem un galvas smadzeņu audiem, kā rezultātā ir iestājies galvas smadzeņu bojājums, kas rada gan apziņas traucējumus notikuma vietā, gan arī dažādas organisma reakcijas vēlākā laika posmā. Bērni ir daudzkārt jūtīgāki pret traumatisku bojājumu kā pieaugušie un bērniem smagas galvas traumas biežāk ir ar neatgriezeniskām sekām. Galvas traumas komplikāciju attīstība ir atkarīga no anatomiskām īpatnībām, kuras mainās bērnam pieaugot.

Atgriežoties pie konkrētā notikuma, var secināt, ka lielākās problēmas bērna veselībai sagādāja kritiena laikā gūtā smagā galvas trauma, jo, ja pastāvētu pamatotas aizdomas par iekšēju asiņošanu, tad NMP brigāde pacientu visticamāk vestu uz tuvāko ārstniecības iestādi, lai veiktu asiņošanas apturēšanu un tad lemtu par tālāku bērna ārstēšanu. Par cik bērns tika nogādāts Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, var secināt, ka risks uz iekšēju asiņošanu bija minimāls, taču to izslēgt uzreiz nevarēja. Nākamā smagā lieta, kas varēja notikt ar šo pacientu (cietušo) ir mugurkaula lūzums ar muguras smadzeņu bojājumu. Šādas traumas ir ar augstu invaliditātes risku un lielu apgrūtinājumu tuviniekiem. Taču šiem pacientiem nereti ir labi saglabāta mentālā funkcija, kas nozīmē, ka viņiem pastāv iespēja realizēt savu mentālo potenciālu. Roku un kāju kaulu lūzumi šajā situācijā būtu maznozīmīgi, kas lielākajā daļā gadījumu rada tikai īslaicīgas neērtības un pārejošu funkciju zaudējumu. No visa iepriekš minētā izriet, ka stāvokļa smaguma noteicošais faktors bija tieši smagā galvas trauma. Ļoti iespējams, veicot papildus izmeklējumus, atklāsies vēl dažādas traumas, kuras sākotnēji neviens. iespējams, vēl nebija pamanījis.

Sociālajos tīklos izskanēja arguments, ka bērnam tā pat nekas nebūtu palīdzējis, jo kritiens bija no kraujas. Šim apgalvojumam es negribētu piekrist. Velosipēda ķivere ir paredzēta tam, lai amortizētu triecienu pa galvu (salūztot un deformējoties), kas šajā situācijā, iespējams, būtu palīdzējusi bērnam izvairīties no smagas galvas traumas. 

Un visbeidzot- vilkt vai nevilkt ķiveri?! Šis jautājums ir uz katra cilvēka sirdsapziņas. Es vilkšu ķiveri, kad braukšu no Jūrmalas uz Rīgu vai arī braukšu savā treniņā pa mežu. Citi nevilks ķiveri, kad brauks uz veikalu pēc piena. Brīva izvēle. Taču bērniem tā būtu lietojama OBLIGĀTI, jo arī šis gadījums apliecina to, ka neviens nevar paredzēt to, kas ienāks bērna prātā un kurā brīdī viņš izdomās uzbraukt uz kraujas malas. Vecākiem ir jāmotivē bērnus domāt par drošību. Vecākiem ir jāstāsta tas, ka uzvesties droši- tas ir stilīgi. Mans vecākais dēls (7 gadi) vēl pavisam nesen konsekventi atteicās nēsāt veloķiveri, kas viņam jau bija iegādāta iepriekš. Salīdzinoši ātri tika atrasta motivācija- veloķivere ar mirgojošu lampu aizmugurē. Savu iepriekšējo ķiveri mans dēls uzdāvināja kaimiņu bērnam, kurš arī tagad to nēsā un pats ar lepnumu ieslēdz lampu un uzvelk ķiveri. Un viennozīmīgi ir skaidrs- bērnu veloķivere pasargās no smagas galvas traumas gūšanas.

Pareiza rīcība smagas galvas traumas gadījumā:

•        Novieto cietušo pusguļus vai cietušajam ērtākajā pozā,

•        Vienmēr 113, ja ir bijis samaņas zudums

•        Ja cietušais vemj – pagriez uz sāniem,

•        Ja ir brūce, pārsien ar sterilu pārsēju,

•        Neļauj atdzist cietušajam, pasargā no apkārtējās vides nelabvēlīgas ietekmes,

•        Aprūpē un nomierini cietušo,

•        Atdzīvināšanas pasākumi,  ja nepieciešams

•        Stabilā sānu guļa, ja bezsamaņā ar saglabātu elpošanu

•        Novēro cietušo

Un nobeigumā gribu citēt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kolēģus “Lūdzu, sargiet savus bērnus, arī tos, kas jau pieauguši. Bērna drošība nav joks vai izvēle – tas ir katra mūsu pienākums”

*Manā rīcībā nav datu par notikušo vai pacienta ārstēšanas gaitu. Rakstu veidoju balstoties uz savu pieredzi NMPD un nedaudz redzot notikuma vietu. Ja būšu kļūdījies, tad raksts tiks atsaukts.

Roberts Fūrmanis

Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents
Anesteziologs, reanimatologs