Vai Latvija ir slīcēju lielvalsts?
2020.gads Pasaules vēstures lapaspusēs tiks ierakstīts ar gana daudz zīmīgiem notikumiem, kurus visi pasaules iedzīvotāji ir izbaudījuši uz savas ādas vai vismaz lasījuši sociālajos tīklos. Daudz traģēdiju, ierobežojumu un vardarbības valstīs, kuras tiek uzskatītas par demokrātijas citadelēm.
Taču skatoties uz šo visu sabiedrība ir piemirsusi par to, kas uzglūn mūsu dzīvībām visu laiku- cilvēki, kas mirst, jo viņiem netiek sniegta primā palīdzība; cilvēki, kas iet bojā ceļu satiksmes negadījumos un cilvēki, kas noslīkst.
Slīcēju problēma Latvijā ir aktuāla gadu no gada. Latvija var lepoties ar slīcēju lielvalsts statusu, jo noslīkušo rādītāji ir vieni no augstākajiem Eiropā. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ierindojās starp tām valstīm, kurās slīkšana ir viena no biežākajiem nāves izraisītājiem. Statistikas dati rāda, ka katru gadu noslīkst vairāk kā 120 cilvēki. Rekordliels gadījumu skaits bija 2010.gadā, kad noslīka 246 cilvēki, no kuriem VUGD no ūdens tilpnēm izcēla 146 noslīkušus cilvēkus. Līdz 2020.gadam bija novērojama pozitīva tendence noslīkušo skaita mazināšanā, taču pēdējās dienas rāda, ka vidējais Latvijas teritorijā dzīvojošais cilvēks neko nav sapratis. No ūdens tilpnēm izcelti 13 noslīkuši cilvēki. 13 ģimenes, kuras ir zaudējušas savus tuviniekus, 13 bēres, 13 zaudētas dzīvības. Vienīgie, kuri par šādiem statistikas datiem var priecāties, ir apbedīšanas biroji, jo atkal būs jāorganizē kārtējās bēres.
Satiekot kolēģus to vien dzirdu, kur kāds ir braucis ārstēt kārtējo no ūdenstilpnes izcelto bērnu vai bezjēdzīgi sēdējuši ezera krastā, kamēr kolēģi no Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta meklē kārtējo bojāpeldētāju. Un laika prognozes neko labu mums nerāda. Ticiet man- tur nav nekā patīkama paziņot vecākiem, kad viņu bērns ir miris. Tur nav arī nekā patīkama skatīties uz tiem cilvēkiem, kuri sēž upes, ezera vai dīķa krastā gaidot, kad tiks izcelts noslīkušā ķermenis.
Vidējais Latvijas teritorijā noslīkušais ir 20-35 gadus vecs pārkarsis pārgalvis alkohola reibumā, kurš domā, ka ir nemirstīgs. Taču, diemžēl, slīkst arī bērni. Un tā jau ir 100% vecāku atbildība. Ir arī gadījumi, kad iestājās nāve uz ūdens- tas nozīmē, kad cilvēkam peldēšanās laikā ir radušās tādas veselības problēmasm kā piemēram, krampju lēkme, klīniskā nāve vai insults, kuru rezultātā viņš paiet zem ūdens un vairs neuzpeld.
No noslīkšanas var izvairīties pavisam vienkārši:
- Vecākiem veltīt 100% uzmanību savām atvasēm, lietot peldvestes
- Nelekt ūdenī uz galvas, jo īpaši nepazīstamās vietās
- Nepeldēties alkohola reibumā un nakts laikā
- Nemēģināt pārpeldēt jūru
- Nemēģināt pārpeldēt upi vai ezeru
- Nemesties ūdenī pārkarsušam
- Peldēties tam paredzētās vietās
ATCERIES!!
Slīkšana nenotiek tā, kā rāda filmās. Cilvēks noslīkst klusējot. Un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests nevar novietot brigādi pie katras ūdens tilpnes un situācijās, kad VUGD steigsies palīgā, tad visdrīzāk būs jāmeklē jau noslīcis ķermenis nevis dzīvs cilvēks.
Ja notikusi nelaime:
- Sauc palīgā apkārtējos cilvēkus
- Pie pirmās iespējas zvani vai liec kādam zvanīt 112
- Glāb cietušo tikai tad, ja tas neapdraud paša dzīvību
- Jebkurš slīcējs ir jānogādā ārstniecības iestādē, jo komplikācijas var iestāties arī 24 stundas pēc slīkšanas
- Ja slīcējs ir bez dzīvības pazīmēm, tad jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi.
Roberts Fūrmanis, anesteziologs, reanimatologs, glabsim.lv